publicerad: 2015
trauma
trauma
[trau´ma]
substantiv
~t ~n • skada genom yttre våld; kvarstående skada efter psykisk chock
| Singular | |
|---|---|
| ett trauma | obestämd form |
| ett traumas | obestämd form genitiv |
| traumat | bestämd form |
| traumats | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| trauman | obestämd form |
| traumans | obestämd form genitiv |
| traumana | bestämd form |
| traumanas | bestämd form genitiv |


