publicerad: 2015
alpacka
1alpacka
[alpak´a]
substantiv
~n alpackor • ull el. tyg från ett lamadjur
| Singular | |
|---|---|
| en alpacka | obestämd form |
| en alpackas | obestämd form genitiv |
| alpackan | bestämd form |
| alpackans | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| alpackor | obestämd form |
| alpackors | obestämd form genitiv |
| alpackorna | bestämd form |
| alpackornas | bestämd form genitiv |
2alpacka
[alpak´a]
substantiv
~n • nysilver med hög nickelhalt
| Singular | |
|---|---|
| en alpacka | obestämd form |
| en alpackas | obestämd form genitiv |
| alpackan | bestämd form |
| alpackans | bestämd form genitiv |


