publicerad: 2015
blottlägga
blott|lägga
verb
‑lade, ‑lagt, ‑lagd n. ‑lagt, pres. ‑lägger • blotta
| Finita former | |
|---|---|
| blottlägger | presens aktiv |
| blottläggs (blottlägges) | presens passiv |
| blottlade | preteritum aktiv |
| blottlades | preteritum passiv |
| blottlägg | imperativ aktiv |
| Infinita former | |
| att blottlägga | infinitiv aktiv |
| att blottläggas | infinitiv passiv |
| har/hade blottlagt | supinum aktiv |
| har/hade blottlagts | supinum passiv |
| Presens particip | |
| blottläggande | |
| Perfekt particip | |
| en blottlagd + substantiv | |
| ett blottlagt + substantiv | |
| den/det/de blottlagda + substantiv | |


