publicerad: 2015
flamsa
1flamsa
verb
~de ~t • ⟨vard.⟩ skratta och prata vårdslöst
| Finita former | |
|---|---|
| flamsar | presens aktiv |
| flamsas | presens passiv |
| flamsade | preteritum aktiv |
| flamsades | preteritum passiv |
| flamsa | imperativ aktiv |
| Infinita former | |
| att flamsa | infinitiv aktiv |
| att flamsas | infinitiv passiv |
| har/hade flamsat | supinum aktiv |
| har/hade flamsats | supinum passiv |
| Presens particip | |
| flamsande | |
2flamsa
substantiv
~n flamsor • ⟨vard.⟩ flicka som flamsar
| Singular | |
|---|---|
| en flamsa | obestämd form |
| en flamsas | obestämd form genitiv |
| flamsan | bestämd form |
| flamsans | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| flamsor | obestämd form |
| flamsors | obestämd form genitiv |
| flamsorna | bestämd form |
| flamsornas | bestämd form genitiv |


