publicerad: 2015
funkia
funkia
[fuŋ´kia]
substantiv
~n funkior • en växt
| Singular | |
|---|---|
| en funkia | obestämd form |
| en funkias | obestämd form genitiv |
| funkian | bestämd form |
| funkians | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| funkior | obestämd form |
| funkiors | obestämd form genitiv |
| funkiorna | bestämd form |
| funkiornas | bestämd form genitiv |


