publicerad: 2015
visdiktare
vis|dikt·are
substantiv
~n; pl. ~, best. pl. ‑diktarna 1visa diktare
| Singular | |
|---|---|
| en visdiktare | obestämd form |
| en visdiktares | obestämd form genitiv |
| visdiktaren | bestämd form |
| visdiktarens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| visdiktare | obestämd form |
| visdiktares | obestämd form genitiv |
| visdiktarna | bestämd form |
| visdiktarnas | bestämd form genitiv |


