publicerad: 2015
pusta
1pusta
verb
~de ~t • blåsa ut; flåsa; stöna; hämta andan, vila
| Finita former | |
|---|---|
| pustar | presens aktiv |
| pustas | presens passiv |
| pustade | preteritum aktiv |
| pustades | preteritum passiv |
| pusta | imperativ aktiv |
| Infinita former | |
| att pusta | infinitiv aktiv |
| att pustas | infinitiv passiv |
| har/hade pustat | supinum aktiv |
| har/hade pustats | supinum passiv |
| Presens particip | |
| pustande | |
2pusta
substantiv
~n pustor • Pustan den stora skoglösa slätten i Ungern
| Singular | |
|---|---|
| en pusta | obestämd form |
| en pustas | obestämd form genitiv |
| pustan | bestämd form |
| pustans | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| pustor | obestämd form |
| pustors | obestämd form genitiv |
| pustorna | bestämd form |
| pustornas | bestämd form genitiv |


