publicerad: 2015
skalm
skalm
substantiv
~en ~ar • skakel; skänkel: glasögonens skalmar
| Singular | |
|---|---|
| en skalm | obestämd form |
| en skalms | obestämd form genitiv |
| skalmen | bestämd form |
| skalmens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| skalmar | obestämd form |
| skalmars | obestämd form genitiv |
| skalmarna | bestämd form |
| skalmarnas | bestämd form genitiv |


