publicerad: 2015
somnambulism
somn·ambul·ism
[‑is´m]
substantiv
~en • sömngång
| Singular | |
|---|---|
| en somnambulism | obestämd form |
| en somnambulisms | obestämd form genitiv |
| somnambulismen | bestämd form |
| somnambulismens | bestämd form genitiv |


