publicerad: 2015
stolpa
stolpa
[stål`pa]
verb
~de ~t • ⟨vard.⟩ stega, klampa: stolpa iväg
| Finita former | |
|---|---|
| stolpar | presens aktiv |
| stolpas | presens passiv |
| stolpade | preteritum aktiv |
| stolpades | preteritum passiv |
| stolpa | imperativ aktiv |
| Infinita former | |
| att stolpa | infinitiv aktiv |
| att stolpas | infinitiv passiv |
| har/hade stolpat | supinum aktiv |
| har/hade stolpats | supinum passiv |
| Presens particip | |
| stolpande | |


