publicerad: 2015
kapucin
kapuc·in
[‑i´n]
substantiv
~en ~er 1 medlem av kapucinorden2 en apa – De flesta sammansättn. med kapucin- hör till kapucin 1.
| Singular | |
|---|---|
| en kapucin | obestämd form |
| en kapucins | obestämd form genitiv |
| kapucinen | bestämd form |
| kapucinens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| kapuciner | obestämd form |
| kapuciners | obestämd form genitiv |
| kapucinerna | bestämd form |
| kapucinernas | bestämd form genitiv |


