publicerad: 2015
djäkne
djäkne
substantiv
~n djäknar • ⟨åld.⟩ skolpojke
| Singular | |
|---|---|
| en djäkne | obestämd form |
| en djäknes | obestämd form genitiv |
| djäknen | bestämd form |
| djäknens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| djäknar | obestämd form |
| djäknars | obestämd form genitiv |
| djäknarna | bestämd form |
| djäknarnas | bestämd form genitiv |
SAOL
