publicerad: 2015
flisa
1flisa
substantiv
~n flisor • skärva; sticka från vedträ; tunn skiva av sten
| Singular | |
|---|---|
| en flisa | obestämd form |
| en flisas | obestämd form genitiv |
| flisan | bestämd form |
| flisans | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| flisor | obestämd form |
| flisors | obestämd form genitiv |
| flisorna | bestämd form |
| flisornas | bestämd form genitiv |
2flisa
verb
~de ~t • förvandla till el. göra träflis
| Finita former | |
|---|---|
| flisar | presens aktiv |
| flisas | presens passiv |
| flisade | preteritum aktiv |
| flisades | preteritum passiv |
| flisa | imperativ aktiv |
| Infinita former | |
| att flisa | infinitiv aktiv |
| att flisas | infinitiv passiv |
| har/hade flisat | supinum aktiv |
| har/hade flisats | supinum passiv |
| Presens particip | |
| flisande | |
| Perfekt particip | |
| en flisad + substantiv | |
| ett flisat + substantiv | |
| den/det/de flisade + substantiv | |
flisa sig
• klyvas i flisorOrdform(er) flisa sig


