publicerad: 2015
förorätta
för|o·rätta
[fö`r‑]
verb
~de ~t • såra, förolämpa
| Finita former | |
|---|---|
| förorättar | presens aktiv |
| förorättas | presens passiv |
| förorättade | preteritum aktiv |
| förorättades | preteritum passiv |
| förorätta | imperativ aktiv |
| Infinita former | |
| att förorätta | infinitiv aktiv |
| att förorättas | infinitiv passiv |
| har/hade förorättat | supinum aktiv |
| har/hade förorättats | supinum passiv |
| Presens particip | |
| förorättande | |
| Perfekt particip | |
| en förorättad + substantiv | |
| ett förorättat + substantiv | |
| den/det/de förorättade + substantiv | |


