publicerad: 2015
kabin
kab·in
[‑i´n]
substantiv
~en ~er • hytt; rum för passagerare i flygplan
| Singular | |
|---|---|
| en kabin | obestämd form |
| en kabins | obestämd form genitiv |
| kabinen | bestämd form |
| kabinens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| kabiner | obestämd form |
| kabiners | obestämd form genitiv |
| kabinerna | bestämd form |
| kabinernas | bestämd form genitiv |


