publicerad: 2015
kokill
kok·ill
[kokil´]
substantiv
~en ~er • gjutform
| Singular | |
|---|---|
| en kokill | obestämd form |
| en kokills | obestämd form genitiv |
| kokillen | bestämd form |
| kokillens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| kokiller | obestämd form |
| kokillers | obestämd form genitiv |
| kokillerna | bestämd form |
| kokillernas | bestämd form genitiv |


