publicerad: 2015
konflikthärd
kon·flikt|härd
substantiv
~en ~ar • till härd 2 konflikt
| Singular | |
|---|---|
| en konflikthärd | obestämd form |
| en konflikthärds | obestämd form genitiv |
| konflikthärden | bestämd form |
| konflikthärdens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| konflikthärdar | obestämd form |
| konflikthärdars | obestämd form genitiv |
| konflikthärdarna | bestämd form |
| konflikthärdarnas | bestämd form genitiv |


