publicerad: 2015
kontrasignation
kontra·sign·at·ion
substantiv
~en ~er • till kontrasignera
| Singular | |
|---|---|
| en kontrasignation | obestämd form |
| en kontrasignations | obestämd form genitiv |
| kontrasignationen | bestämd form |
| kontrasignationens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| kontrasignationer | obestämd form |
| kontrasignationers | obestämd form genitiv |
| kontrasignationerna | bestämd form |
| kontrasignationernas | bestämd form genitiv |


