publicerad: 2015
kvalificering
kvali·fic·er·ing
substantiv
~en ~ar • särsk. till kvalificera sig
| Singular | |
|---|---|
| en kvalificering | obestämd form |
| en kvalificerings | obestämd form genitiv |
| kvalificeringen | bestämd form |
| kvalificeringens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| kvalificeringar | obestämd form |
| kvalificeringars | obestämd form genitiv |
| kvalificeringarna | bestämd form |
| kvalificeringarnas | bestämd form genitiv |


