publicerad: 2015
köpknut
köp|knut
substantiv
~en ~ar • till knut 3 köp
| Singular | |
|---|---|
| en köpknut | obestämd form |
| en köpknuts | obestämd form genitiv |
| köpknuten | bestämd form |
| köpknutens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| köpknutar | obestämd form |
| köpknutars | obestämd form genitiv |
| köpknutarna | bestämd form |
| köpknutarnas | bestämd form genitiv |


