publicerad: 2015
pjåka
pjåka
verb
~de ~t • ⟨vard.⟩ pjoska, klema; vara sjåpig
| Finita former | |
|---|---|
| pjåkar | presens aktiv |
| pjåkas | presens passiv |
| pjåkade | preteritum aktiv |
| pjåkades | preteritum passiv |
| pjåka | imperativ aktiv |
| Infinita former | |
| att pjåka | infinitiv aktiv |
| att pjåkas | infinitiv passiv |
| har/hade pjåkat | supinum aktiv |
| har/hade pjåkats | supinum passiv |
| Presens particip | |
| pjåkande | |
SAOL
