publicerad: 2015
rökvana
rök|vana
substantiv
~n ‑vanor • mest i pl.; till rök 2 vana 1
| Singular | |
|---|---|
| en rökvana | obestämd form |
| en rökvanas | obestämd form genitiv |
| rökvanan | bestämd form |
| rökvanans | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| rökvanor | obestämd form |
| rökvanors | obestämd form genitiv |
| rökvanorna | bestämd form |
| rökvanornas | bestämd form genitiv |


