publicerad: 2015
siktning
sikt·ning
substantiv
~en ~ar • till sikta 1,2,4
| Singular | |
|---|---|
| en siktning | obestämd form |
| en siktnings | obestämd form genitiv |
| siktningen | bestämd form |
| siktningens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| siktningar | obestämd form |
| siktningars | obestämd form genitiv |
| siktningarna | bestämd form |
| siktningarnas | bestämd form genitiv |


