publicerad: 2015
skyttla
skyttla
verb
~de ~t • slunga skyttel genom varp i väv; bildl. fara fram och tillbaka
| Finita former | |
|---|---|
| skyttlar | presens aktiv |
| skyttlas | presens passiv |
| skyttlade | preteritum aktiv |
| skyttlades | preteritum passiv |
| skyttla | imperativ aktiv |
| Infinita former | |
| att skyttla | infinitiv aktiv |
| att skyttlas | infinitiv passiv |
| har/hade skyttlat | supinum aktiv |
| har/hade skyttlats | supinum passiv |
| Presens particip | |
| skyttlande | |


