publicerad: 2015
småkonung
små|kon·ung
substantiv
~en ~ar • ⟨högt.⟩ småkung
| Singular | |
|---|---|
| en småkonung | obestämd form |
| en småkonungs | obestämd form genitiv |
| småkonungen | bestämd form |
| småkonungens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| småkonungar | obestämd form |
| småkonungars | obestämd form genitiv |
| småkonungarna | bestämd form |
| småkonungarnas | bestämd form genitiv |


