publicerad: 2015
sopgubbe
sop|gubbe
substantiv
~n ‑gubbar • ⟨vard.⟩ 2sopa gubbe
| Singular | |
|---|---|
| en sopgubbe | obestämd form |
| en sopgubbes | obestämd form genitiv |
| sopgubben | bestämd form |
| sopgubbens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| sopgubbar | obestämd form |
| sopgubbars | obestämd form genitiv |
| sopgubbarna | bestämd form |
| sopgubbarnas | bestämd form genitiv |


