publicerad: 2015
subordinationsbrott
sub·ord·in·at·ions|brott
substantiv
~et; pl. ~ • ⟨ngt åld.⟩ lydnadsbrott
| Singular | |
|---|---|
| ett subordinationsbrott | obestämd form |
| ett subordinationsbrotts | obestämd form genitiv |
| subordinationsbrottet | bestämd form |
| subordinationsbrottets | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| subordinationsbrott | obestämd form |
| subordinationsbrotts | obestämd form genitiv |
| subordinationsbrotten | bestämd form |
| subordinationsbrottens | bestämd form genitiv |


