publicerad: 2015
succession
suc·cess·ion
[sukse∫o´n]
substantiv
~en ~er • efterträdande, följd; tronföljd
| Singular | |
|---|---|
| en succession | obestämd form |
| en successions | obestämd form genitiv |
| successionen | bestämd form |
| successionens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| successioner | obestämd form |
| successioners | obestämd form genitiv |
| successionerna | bestämd form |
| successionernas | bestämd form genitiv |


