publicerad: 2015
umgås
um|gås
verb
umgicks, umgåtts, pres. umgås • träffas och vara tillsammans
| Finita former | |
|---|---|
| umgås | presens deponens |
| umgicks | preteritum deponens |
| umgås | imperativ deponens |
| Infinita former | |
| att umgås | infinitiv deponens |
| har/hade umgåtts | supinum deponens |


