publicerad: 2015
våghals
våg|hals
substantiv
~en ~ar • våghalsig person; till våga 1
| Singular | |
|---|---|
| en våghals | obestämd form |
| en våghals | obestämd form genitiv |
| våghalsen | bestämd form |
| våghalsens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| våghalsar | obestämd form |
| våghalsars | obestämd form genitiv |
| våghalsarna | bestämd form |
| våghalsarnas | bestämd form genitiv |


