publicerad: 2015
aggressionsutbrott
ag·gress·ions|ut·brott
substantiv
~et; pl. ~ • till utbrott 2 aggression
| Singular | |
|---|---|
| ett aggressionsutbrott | obestämd form |
| ett aggressionsutbrotts | obestämd form genitiv |
| aggressionsutbrottet | bestämd form |
| aggressionsutbrottets | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| aggressionsutbrott | obestämd form |
| aggressionsutbrotts | obestämd form genitiv |
| aggressionsutbrotten | bestämd form |
| aggressionsutbrottens | bestämd form genitiv |


