publicerad: 2015
förtänka
för·tänka
verb
förtänkte förtänkt • undra över; tänka illa om
| Finita former | |
|---|---|
| förtänker | presens aktiv |
| förtänks (förtänkes) | presens passiv |
| förtänkte | preteritum aktiv |
| förtänktes | preteritum passiv |
| förtänk | imperativ aktiv |
| Infinita former | |
| att förtänka | infinitiv aktiv |
| att förtänkas | infinitiv passiv |
| har/hade förtänkt | supinum aktiv |
| har/hade förtänkts | supinum passiv |
| Presens particip | |
| förtänkande | |
| Perfekt particip | |
| en förtänkt + substantiv | |
| ett förtänkt + substantiv | |
| den/det/de förtänkta + substantiv | |


