publicerad: 2015
kalkstensbrott
kalk·stens|brott
substantiv
~et; pl. ~ • till brott 2 kalksten
| Singular | |
|---|---|
| ett kalkstensbrott | obestämd form |
| ett kalkstensbrotts | obestämd form genitiv |
| kalkstensbrottet | bestämd form |
| kalkstensbrottets | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| kalkstensbrott | obestämd form |
| kalkstensbrotts | obestämd form genitiv |
| kalkstensbrotten | bestämd form |
| kalkstensbrottens | bestämd form genitiv |


