publicerad: 2015
kvittens
kvitt·ens
[‑en´s]
substantiv
~en ~er • mottagnings- el. betalningsbevis, kvitto
| Singular | |
|---|---|
| en kvittens | obestämd form |
| en kvittens | obestämd form genitiv |
| kvittensen | bestämd form |
| kvittensens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| kvittenser | obestämd form |
| kvittensers | obestämd form genitiv |
| kvittenserna | bestämd form |
| kvittensernas | bestämd form genitiv |


