publicerad: 2015
sättspricka
sätt|spricka
substantiv
~n ‑sprickor • på hus; till sätta sig 2
| Singular | |
|---|---|
| en sättspricka | obestämd form |
| en sättsprickas | obestämd form genitiv |
| sättsprickan | bestämd form |
| sättsprickans | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| sättsprickor | obestämd form |
| sättsprickors | obestämd form genitiv |
| sättsprickorna | bestämd form |
| sättsprickornas | bestämd form genitiv |


