publicerad: 2015
smittspridning
smitt|sprid·ning
substantiv
~en ~ar 1smitta spridning
| Singular | |
|---|---|
| en smittspridning | obestämd form |
| en smittspridnings | obestämd form genitiv |
| smittspridningen | bestämd form |
| smittspridningens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| smittspridningar | obestämd form |
| smittspridningars | obestämd form genitiv |
| smittspridningarna | bestämd form |
| smittspridningarnas | bestämd form genitiv |


