publicerad: 2015
viadukt
via·dukt
[‑duk´t]
substantiv
~en ~er • bro över väg, järnväg el. dalgång – I sammansättn. viadukt-.
| Singular | |
|---|---|
| en viadukt | obestämd form |
| en viadukts | obestämd form genitiv |
| viadukten | bestämd form |
| viaduktens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| viadukter | obestämd form |
| viadukters | obestämd form genitiv |
| viadukterna | bestämd form |
| viadukternas | bestämd form genitiv |


