publicerad: 2015
kvinna
kvinna
substantiv
~n kvinnor – I sammansättn. kvinno-, ngn gång kvinn-.
| Singular | |
|---|---|
| en kvinna | obestämd form |
| en kvinnas | obestämd form genitiv |
| kvinnan | bestämd form |
| kvinnans | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| kvinnor | obestämd form |
| kvinnors | obestämd form genitiv |
| kvinnorna | bestämd form |
| kvinnornas | bestämd form genitiv |


