publicerad: 2015
omnibuss
omni|buss
[åm`ni‑]
substantiv
~en ~ar • ⟨åld.⟩ buss för persontrafik
| Singular | |
|---|---|
| en omnibuss | obestämd form |
| en omnibuss | obestämd form genitiv |
| omnibussen | bestämd form |
| omnibussens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| omnibussar | obestämd form |
| omnibussars | obestämd form genitiv |
| omnibussarna | bestämd form |
| omnibussarnas | bestämd form genitiv |


