publicerad: 2015
glunka
glunka
verb
~de ~t • mest i pass.; viska, göra antydningar om ngt; höra glunkas om ngt höra ett rykte om ngt
| Finita former | |
|---|---|
| glunkar | presens aktiv |
| glunkas | presens passiv |
| glunkade | preteritum aktiv |
| glunkades | preteritum passiv |
| glunka | imperativ aktiv |
| Infinita former | |
| att glunka | infinitiv aktiv |
| att glunkas | infinitiv passiv |
| har/hade glunkat | supinum aktiv |
| har/hade glunkats | supinum passiv |
| Presens particip | |
| glunkande | |


