publicerad: 2015
kapklinga
kap|klinga
substantiv
~n ‑klingor • till kapa 1 1klinga
| Singular | |
|---|---|
| en kapklinga | obestämd form |
| en kapklingas | obestämd form genitiv |
| kapklingan | bestämd form |
| kapklingans | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| kapklingor | obestämd form |
| kapklingors | obestämd form genitiv |
| kapklingorna | bestämd form |
| kapklingornas | bestämd form genitiv |


