publicerad: 2015
kocka
1kocka
[kåk`a]
substantiv
~n kockor • kvinnlig kock
| Singular | |
|---|---|
| en kocka | obestämd form |
| en kockas | obestämd form genitiv |
| kockan | bestämd form |
| kockans | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| kockor | obestämd form |
| kockors | obestämd form genitiv |
| kockorna | bestämd form |
| kockornas | bestämd form genitiv |
2kocka
[kåk`a]
verb
~de ~t • ⟨vard.⟩ laga mat
| Finita former | |
|---|---|
| kockar | presens aktiv |
| kockas | presens passiv |
| kockade | preteritum aktiv |
| kockades | preteritum passiv |
| kocka | imperativ aktiv |
| Infinita former | |
| att kocka | infinitiv aktiv |
| att kockas | infinitiv passiv |
| har/hade kockat | supinum aktiv |
| har/hade kockats | supinum passiv |
| Presens particip | |
| kockande | |


