publicerad: 2015
korruptionsbrott
kor·rupt·ions|brott
substantiv
~et; pl. ~ korruption brott 1
| Singular | |
|---|---|
| ett korruptionsbrott | obestämd form |
| ett korruptionsbrotts | obestämd form genitiv |
| korruptionsbrottet | bestämd form |
| korruptionsbrottets | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| korruptionsbrott | obestämd form |
| korruptionsbrotts | obestämd form genitiv |
| korruptionsbrotten | bestämd form |
| korruptionsbrottens | bestämd form genitiv |


