publicerad: 2015
könsordning
köns|ordn·ing
substantiv
~en ~ar • könsmaktsordning
| Singular | |
|---|---|
| en könsordning | obestämd form |
| en könsordnings | obestämd form genitiv |
| könsordningen | bestämd form |
| könsordningens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| könsordningar | obestämd form |
| könsordningars | obestämd form genitiv |
| könsordningarna | bestämd form |
| könsordningarnas | bestämd form genitiv |


