publicerad: 2015
sageskvinna
sag·es|kvinna
substantiv
~n ‑kvinnor • jfr sagesman
| Singular | |
|---|---|
| en sageskvinna | obestämd form |
| en sageskvinnas | obestämd form genitiv |
| sageskvinnan | bestämd form |
| sageskvinnans | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| sageskvinnor | obestämd form |
| sageskvinnors | obestämd form genitiv |
| sageskvinnorna | bestämd form |
| sageskvinnornas | bestämd form genitiv |


