publicerad: 2015
sickling
1sickl·ing
substantiv
~en ~ar 1 sickel2 knappast pl.; till 1sickla
| Singular | |
|---|---|
| en sickling | obestämd form |
| en sicklings | obestämd form genitiv |
| sicklingen | bestämd form |
| sicklingens | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| sicklingar | obestämd form |
| sicklingars | obestämd form genitiv |
| sicklingarna | bestämd form |
| sicklingarnas | bestämd form genitiv |


