publicerad: 2015
skolka
skolka
verb
~de ~t • vara borta från skolan utan giltigt skäl; smita undan
| Finita former | |
|---|---|
| skolkar | presens aktiv |
| skolkas | presens passiv |
| skolkade | preteritum aktiv |
| skolkades | preteritum passiv |
| skolka | imperativ aktiv |
| Infinita former | |
| att skolka | infinitiv aktiv |
| att skolkas | infinitiv passiv |
| har/hade skolkat | supinum aktiv |
| har/hade skolkats | supinum passiv |
| Presens particip | |
| skolkande | |


