publicerad: 2015
skubba
skubba
verb
~de ~t 1 gnida, gno2 ⟨vard.⟩ springa, ge sig av; skolka
| Finita former | |
|---|---|
| skubbar | presens aktiv |
| skubbas | presens passiv |
| skubbade | preteritum aktiv |
| skubbades | preteritum passiv |
| skubba | imperativ aktiv |
| Infinita former | |
| att skubba | infinitiv aktiv |
| att skubbas | infinitiv passiv |
| har/hade skubbat | supinum aktiv |
| har/hade skubbats | supinum passiv |
| Presens particip | |
| skubbande | |


