publicerad: 2015
snubba
1snubba
substantiv
~n snubbor • mest i pl.; ⟨vard.⟩ skarp tillrättavisning
| Singular | |
|---|---|
| en snubba | obestämd form |
| en snubbas | obestämd form genitiv |
| snubban | bestämd form |
| snubbans | bestämd form genitiv |
| Plural | |
| snubbor | obestämd form |
| snubbors | obestämd form genitiv |
| snubborna | bestämd form |
| snubbornas | bestämd form genitiv |
2snubba
verb
~de ~t • ⟨vard.⟩ ge snubbor, tillrättavisa
| Finita former | |
|---|---|
| snubbar | presens aktiv |
| snubbas | presens passiv |
| snubbade | preteritum aktiv |
| snubbades | preteritum passiv |
| snubba | imperativ aktiv |
| Infinita former | |
| att snubba | infinitiv aktiv |
| att snubbas | infinitiv passiv |
| har/hade snubbat | supinum aktiv |
| har/hade snubbats | supinum passiv |
| Presens particip | |
| snubbande | |
| Perfekt particip | |
| en snubbad + substantiv | |
| ett snubbat + substantiv | |
| den/det/de snubbade + substantiv | |


