publicerad: 2015
utfylla
ut|fylla
verb
‑fyllde ‑fyllt • låta fyllas av; uppta visst utrymme: utfylla el. fylla ut ngt
| Finita former | |
|---|---|
| utfyller | presens aktiv |
| utfylls (utfylles) | presens passiv |
| utfyllde | preteritum aktiv |
| utfylldes | preteritum passiv |
| utfyll | imperativ aktiv |
| Infinita former | |
| att utfylla | infinitiv aktiv |
| att utfyllas | infinitiv passiv |
| har/hade utfyllt | supinum aktiv |
| har/hade utfyllts | supinum passiv |
| Presens particip | |
| utfyllande | |
| Perfekt particip | |
| en utfylld + substantiv | |
| ett utfyllt + substantiv | |
| den/det/de utfyllda + substantiv | |


